Klīniskā psiholoģe

“Jo vairāk dzīvo ar cita prātu, jo ātrāk zaudē savu”.
A. Aļeksejčiks.

“Īsts psihoterapeits, psihologs,  ir tas ārsts, cilvēks, ar kuru pacientam grūti, bet labi un lietderīgi slimot.”
A. Aļeksejčiks.

‘Jo vairāk dzīvo ar cita prātu, jo ātrāk zaudē savu”.  A.Aļeksejčiks.

”Īsts psihoterapeits, psihologs,  ir tas ārsts, cilvēks, ar kuru pacientam grūti, bet labi un lietderīgi slimot.” A.Aļeksejčiks.

Dzīvojam vienu reizi. Bet katru dienu.” А.Aļeksejčiks.


Sveicināti!
Iepazīsimies, mani sauc Anita Čodere, es esmu klīniskā psiholoģe un sertificēts eksistenciālais psihoterapeits, sadarbojos ar «Veselības salonu 888».

Daudziem cilvēkiem rodas jautājumi, kam, un kāpēc ir vajadzīgas psihologa un psihoterapeita konsultācijas ? Kā tās var palīdzēt? 
Balstoties uz savu 
17-gadīgo pieredzi psihologa darbā un dažus gadus kā psihoterapeits, varu atbildēt, ka psihologa konsultācijas ir vajadzīgas tiem cilvēkiem, kuri nav apmierināti ar savu dzīvi vai kādiem tās aspektiem un vēlas tajā kaut ko mainīt. Bet kā var sasniegt pārmaiņas dzīvē? Bieži vien viss sākās no attieksmes maiņas pret cilvēkiem, lietām, notikumiem.  Savā darbā un dzīvē es lielā mērā vados pēc principa: “Ja gribi mainīt dzīvi, – mainies pats.” Dažreiz ir ļoti grūti mainīties vientulībā, jo ir viegli apmaldīties savās domās un jūtās. Šādos gadījumos ir nozīmīga psihologa vai psihoterapeita palīdzība, kurš uzklausīs, būs klāt domās un jūtās, kuras nav saprotamas pašam cilvēkam un, bieži ir biedējošas. Klienti bieži man ir teikuši: „Kad izsaki skaļi kādas domas un pats tās dzirdi, – attieksme pret tām mainās, tās vairs nešķiet tik „briesmīgas”, „nenormālas”, dažreiz tās var likties pat smieklīgas”. Pēc šādas domu izteikšanas var atklāties jauni problēmu risināšanas ceļi.

Man bieži uzdod jautājumu, – kāpēc nevar vienkārši parunāt ar draugu, draudzeni, atvieglojot sirdi un tādā veidā nonākt līdz risinājumam? Piekrītu, ka dažreiz saruna ar draugu vai draudzeni arī var būt palīdzoša un atbalstoša. Bet bieži, viņš vai viņa, labu gribēdami, steidzas dot padomu, dalīties savā pieredzē, kas var jūs novirzīt no jūsu īstā ceļa. Psihoterapeits, atšķirībā no drauga, ir neitrāls cilvēks, kurš ir ieinteresēts tajā, lai katrs viņa klients atrastu savu individuālo ceļu, izejot no grūtībām, bet viņš, kā lukturis, to izgaismo ar saviem jautājumiem un komentāriem, nekur nevirzot cilvēku. Personīgajā pieredzē un savu klientu pieredzē es esmu pārliecinājusies, ka šāda pieeja palīdz katram no mums izveidot savas dzīves karti, sajusties tajā kā pilntiesīgs saimnieks un mainīt to, kā viņš pats grib.

Kā notiek psiholoģiskās konsultēšanas process?

Pirmo tikšanos ar cilvēku es parasti veltu tam, lai saprastu ar kādām grūtībām viņš ir atnācis un pastāstu par piedāvājamās palīdzības iespējām. Ja mēs atrodam kopīgu valodu, tad vienojamies par turpmāko sadarbību. Regulāro konsultāciju ilgums ir 50-55 minūtes katra, maksu par konsultāciju skatīt sadaļā CENU LAPA.

Kādiem cilvēkiem un kādās grūtībās es varu palīdzēt?

Konsultācijas un psihoterapija cilvēkiem:

  • ar psihosomātiskām problēmām, kurām ārsti nevar atrast medicīnisko izskaidrojumu un atbilstošu ārstēšanu ( veģetātīvā distonija, miega traucējumi, hipertonija, psihogēnas galvas sāpes un t.t.);

  • ar pēctraumatisko stresa sindromu (PTSS), kurš rodas pēc pārdzīvotiem traumatiskiem notikumiem (avārijas, nelaimes gadījumi, piedzīvota vardarbība un t.t.)

  • cilvēkiem, kuri atrodas līdzatkarīgās attiecībās (t.i. attiecības, kurās partneris ir atkarīgs no alkohola, azartspēlēm, narkotikām un t.t.,  bet otrs cenšas «izārstēt» viņu, dzīvo cita dzīvi, cieš no tā, neapzinoties kur ir viņa atbildība un kur ir cita cilvēka atbildība par notiekošo attiecībās un dzīvē);

  • cilvēkiem, kuri slimo ar kādu garīgo slimību (šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi, depresija un t.t.) – palīdzēt sadzīvot ar šo slimību, kontrolēt to pēc iespējas;

  • cilvēkiem ar paaugstinātu trauksmi, par sevi nepārliecinātiem cilvēkiem;

  • cilvēkiem, kuri bieži apvainojas, dusmojas uz citiem, un tas traucē viņiem dzīvot;

  • cilvēkiem, kuri pārdzīvo  zaudējumu ( tuva cilvēka zaudējumu, šķiršanos);

  • cilvēkiem, kuri ir  „pazuduši dzīvē”, zaudējuši tās jēgu, jūtas bezspēcīgi, kuriem rodas suicidālās domas;

  • citām dvēseles grūtībām.

Es sniedzu atbalstu arī garīgi slimo cilvēku tuviniekiem.

Psiholoģiskā izpēte (testēšana) un psihologa atzinuma sagatavošana:

  • pieaugušiem ar psihiatra nosūtījumu, narkologa nosūtījumu (autovadītāja tiesību atjaunošanas gadījumā),

  • pieaugušiem pēc VDEĀK pieprasījuma,

Darba metodes:

  • psiholoģiskā diagnostika (testēšana)
  • individuālā īstermiņa konsultēšana
  • eksistenciālā psihoterapija
  • EMDR metode (Eye Movement Desensitization and Reprocessing) darbā ar psiholoģiskām traumām

 

Izglītība: 


2016. gadā   izgāju pilnu EMDR mācību kursu, atbilstoši EMDR Europe un EMDR International Association standartiem.

2014.gadā ieguvu eksistenciālā psihoterapeita kvalifikāciju Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūtā Viļņā (Lietuva).

2001. -2003. gads.
Ieguvu maģistra grādu psiholoģijā (specializācija – klīniskā psiholoģija), Latvijas Universitātē.
 
1996.-2000.gads.
Ieguvu bakalaura grādu psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju, Latvijas Universitātē.


Mani skolotāji:

Savā profesionālā ceļā es esmu satikusi daudzus cilvēkus, kuri ir ietekmējuši manu profesionālo darbību, bet man gribētos izdalīt tos, kuriem ir bijusi lielāka ietekme.
Gunta Deģē – eksistenciālais terapeits ar 20 gadus ilgu darba pieredzi, supervīzors; psihiatrs, narkologs pagātnē. Strādā privātpraksē, kurā nodarbojas ar eksistenciālās pieredzes grupu vadīšanu un personīgo psihoterapiju.
Aleksandrs Aļeksejčiks – psihiatrs un psihoterapeits ar 45 gadu darba pieredzi; Viļņas psihiatriskās slimnīcas psihoterapijas nodaļas vadītājs; Lietuvas Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūta pasniedzējs un supervizors.
Rimantas Kočunas – Psiholoģijas zinātņu doktors; Lietuvas Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūta dibinātājs un direktors;  Viļņas Universitātes klīniskās un organizāciju psiholoģijas katedras profesors.


Darba pieredze:


No 2000. līdz 2007.gadam es strādāju par skolas psiholoģi 80.vidusskolā.
Mans darbs tajā bija saistīts ar psiholoģiskā atbalsta sniegšanu bērniem, viņu vecākiem, kā arī skolotājiem. Konsultēju bērnus, viņu vecākus un skolotājus, lasīju viņiem lekcijas un vadīju sociāli psiholoģiskos treniņus skolēniem.

No 2004. līdz 2007.gadam es strādāju par psihologu bērnu slimnīcā «Gaiļezers», ambulatorā psihiatrijas nodaļā, kur mans darbs bija saistīts ar bērnu psiholoģisko diagnostiku, intelektuālo spēju, personības sfēras un emocionālā stāvokļa noteikšanu.

Kopš 2006. Līdz 2009.gadam strādāju personāla atlases kompānijā ”Eiropersonāls” par pasniedzēju, kur vadu seminārus un psiholoģiskos treniņus ar mērķi motivēt darbiniekus, kā arī veicināt saliedētību darbinieku starpā. 

Kopš 2007.gada līdz 2013.gadam strādāju vienā no Rīgas psihoneiroloģiskās slimnīcas nodaļām, kur mans darbs bija saistīts ar pacientu konsultēšanu un psihoterapeitisko grupu vadīšanu.

Pēdējos gadus es piedalos arī dažādos projektos, kuru mērķis ir sniegt psiholoģisko un psihoterapeitisko atbalstu dažādām cilvēku grupām. Piemēram, esmu sadarbojusies ar Pulmonālās hipertensijas biedrību kā psihoterapeits, konsultēju cilvēkus ģimeņu stiprināšanas un atbalsta projektā sadarbībā ar „Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju”.

No 2013.gada septembra strādāju Nacionālos Bruņotos spēkos kā psihologs, kur mans darbs ir saistīts ar konsultāciju sniegšanu karavīriem un viņu ģimenēm, kā arī semināru pasniegšanu.