Kas traucē cilvēkiem izvirzīt mērķus un sasniegt tos?

Viens no semināriem, kuru es nesen apmeklēju, lika man aizdomāties par to, kāpēc cilvēki tik bieži izvairās izvirzīt mērķus savā dzīvē? Par to es gribētu parunāt ar jums šajā rakstā. Var būt manas pārdomas palīdzēs jums atrast atbildes uz jūsu jautājumiem.

Lielākā daļa no mums parasti dzīvo kā ierasts, nedomājot par to, ko mēs gribētu sasniegt nākotnē, kādi mēs gribam būt pēc 10-15 gadiem. Mēs vienkārši dzīvojam kā visi, tādēļ, ka mūs tā mācīja, tāpēc, ka visi tā dzīvo utt.  Manu paziņu lokā ir pavisam maz cilvēku, kuri apzināti izvirza sev mērķus, kurus viņi grib sasniegt, lielākā daļa cilvēku  „ peld pa straumi ”, īpaši nealkstot pēc kaut kādām izmaiņām.

Bet kas tad īsti ir tas, kas ierobežo cilvēkus izvirzīt mērķus?

Pie secinājumiem, ka iemeslu tam ir pietiekami daudz, mani noveda pārdomas, literatūras lasīšana un saskarsme ar klientiem. Es uzskaitīšu tikai dažus iemeslus, kuri man likās paši svarīgākie. Tie iemesli var būt saistīti ar pārliecinātības trūkumu par sevi, slinkumu, pieradumu uzvesties attiecīgā veidā (tā, kā ir pierasts), zināšanu trūkumu par to, ka  mērķus var izvirzīt un sasniegt un kādā veidā to var darīt. Nozīmīgs faktors ir arī vide, kas bieži nosaka mūsu uzvedības modeli un mūsu negatīvā emocionālā pieredze t.i., ja mēs agrāk izvirzījām kādu mērķi, bet mums neizdevās to sasniegt. Šo sarakstu var turpināt vēl ilgi, tāpēc, ka katram no mums atradīsies savs skaidrojums tam, kāpēc viņš dara to, ko dara, bet nevirzās uz priekšu, lai sasniegtu dzīvē to, ko grib.

Šo visu faktoru ietekmes rezultātā mums veidojas ierobežojošie priekšstati jeb pārliecības par sevi un pasauli mums apkārt, kas traucē virzīties uz priekšu. Kā teica Alberts Einšteins: „Katrs no mums ir ieslēgts savu ideju cietumā”. Un tā ir sliktā ziņa. Labā ziņa ir tā, ka šajā cietumā mēs vienlaikus esam gan cietumnieki, gan apsargi. Tas nozīmē, ka mūsu spēkos ir mainīt mums traucējošus priekšstatus un pārliecības, – vai nu pašiem, vai arī kopā ar speciālistu, – psihologu vai psihoterapeitu.

Gribētu pateikt, ka ierobežojošo priekšstatu izmaiņas process bieži nav vienkāršs un ātrs. Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka tos nav tik viegli atpazīt un apzināties. Tas nozīmē, ka pirmais solis cīņā ar mūsu ierobežojošiem priekšstatiem  būs to apzināšanās. Otrkārt, ir svarīgi, lai mums ir drosme atzīt to, ka šis priekšstats vai pārliecība mūs ierobežo. To nav viegli izdarīt, jo mēs bieži uzskatam, ka šī pārliecība ir reāls fakts, nevis tikai mūsu iedoma.

Lai nedaudz pa praktizētos ierobežojošo priekšstatu apzināšanā, pamēģiniet izdarīt šādi: uzrakstiet mērķi, kuru jūs gribat sasniegt, piemēram, pēc gada vai diviem. Pēc tam, uzrakstiet visas domas, kas nāk jums galvā un atgādina par to, ka sasniegt šo mērķi nav reāli. Šis saraksts var būt ļoti garš, bet var būt arī īss, atkarībā no tā, cik liels ir tas „cietums”, kurā jūs atrodaties. Kad jūs esat izveidojis šo priekšstatu sarakstu, lūdzu novērtējiet, cik pamatots tas ir realitātē. Cik šis priekšstats ir reāls, bet cik tajā ir jūsu pārliecības. Iespējams jums būs grūti izdarīt to pašam, jo visbiežāk mūsu priekšstati šķiet mums neapšaubāmi un reāli. Ja tas tā notiek, vēršaties pie cilvēka, kuram jūs uzticaties, bet ar nosacījumu, ka viņš spēj domāt plaši, un viņš palīdzēs jums atšķirt jūsu iedomas jeb priekšstatus no reāliem faktiem.

Tālāk darbs notiek ar pašiem priekšstatiem. Ir daudz veidu, kā var ar tiem strādāt, bet pamatmērķis ir apšaubīt  un nomainīt tos uz pārliecībām jeb apgalvojumiem.

Piemēram, apstrīdot kādu no ierobežojošām pārliecībām, jūs varat uzdot sev jautājumus, kādi fakti apstiprina to. Piemēram, kādi fakti pagātnē apstiprina to, ka jūs esat „pārāk slinks, lai sasniegtu savu mērķi”. Var uzdot jautājumus par to, cik loģisks ir šāds apgalvojums un cik lielā mērā jums ir izdevīgi tā domāt? Ja runa iet par slinkumu, jūs varat padomāt, cik lielā mērā slinkums jums ir izdevīgs kā attaisnojums, lai neko nedarītu. Vai arī pretēji, – vai jums ir vajadzīga šāda pārliecība, ja jūs gribat sasniegt savu mērķi.

Jūs varat arī uzdot sev šādus jautājumus:

„Kādi pierādījumi ir par labu šai pārliecībai?”,

„Kas tajā ir precīzs un kas nē?”,

„Kas padara šo pārliecību tik stipru?” utt.

Ja sākat šaubīties par savas pārliecības „absolūto patiesumu”, apsveicu, jūs esat nogājis pusi ceļa līdz veiksmei/panākumiem.

Tagad ir palicis pārformulēt šo pārliecību uz pretējo, vai pozitīvo, piemēram: „es ticu tam, ka esmu pietiekami čakls, lai sasniegtu savu mērķi”, noticēt tam, ka šis apgalvojums atbilst patiesībai un vadīties pēc tā.

Šajā posmā jums var palīdzēt dažas tehnikas:

• kartiņas-atgādinājumi – pierakstiet  apgalvojumus uz kartiņām un atkārtojiet tos sev ērtā laikā;

• noteikšanas tehnikas – izmantojiet valodu mazāk destruktīvā veidā (piemēram, tā vietā, lai teiktu, „es nevaru…”, sakiet „es centīšos…”, „man izdosies…”);

• vizualizācija – iedomājaties un iztēlojaties, kā jūs tiekat galā ar problēmām, no kurām pašlaik baidāties.

Protams, augstāk minētie paņēmieni, nepalīdzēs jums tikt galā un mainīt visas ierobežojošās pārliecības, jo cilvēks nav mehānisms vai robots, kurā var ielikt vajadzīgās domas un izmest nevajadzīgās.  Ar daudzām pārliecībām ir nepieciešams dziļāks darbs, jo tās  ir balstītas uz pagātnes emocionālo pārdzīvojumu, traumējošo pieredzi. Šajā gadījumā jums  ir labāk konsultēties ar speciālistu.

Taču es ceru, ka aprakstītie paņēmieni palīdzēs jums atbrīvoties vismaz no dažām traucējošām pārliecībām un padarīs jūs brīvākus mērķu sasniegšanā. It īpaši tas ir svarīgi šajā pārdomu laikā, pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada, kad katrs no mums izvirza sev mērķus nākamajam gadam un iedomājas vēlēšanās. Savu rakstu gribētu nobeigt ar citātu no vienas populāras  multiplikācijas filmas „Kung Fu Panda”:

”Nezinu, vai es varēšu atkārtot visus šos trikus.” „Tu arī neuzzināsi, kamēr neizmēģināsi”.

Veiksmi jums darbā ar ierobežojošām pārliecībām un savu mērķu sasniegšanā!

Ar cieņu,

Psiholoģe – Anita Čodere.