Ir sastopamas hroniskas slimības, no kurām nav iespējams atbrīvoties, bet ir ļoti svarīgi saprast “spēles noteikumus”, ko diktē šīs saslimšanas un, kurus ievērojot iespējams sadzīvot ar problēmu tā, lai tas neietekmētu ikdienu. Parasti, šie apstākļi ir diezgan plaši un demokrātiski, kas arī ļauj, tos ievērojot, samazināt to ietekmi uz veselību.
Viena no šādām saslimšanām ir alerģija. Pēc zinātnieku datiem no alerģijas cieš apmēram viena puse no zemeslodes iedzīvotājiem. Tas arī ir saprotams, jo stipri ir pasliktinājusies ekoloģiskā situācija daudzās pasaules valstīs; atmosfērā tiek izmesti rūpnieciskie atkritumi, sadzīvē ienākuši daudz cilvēka organismam nepazīstamu sintētisku preparātu un vielu, nepareiza medikamentu lietošana.
Pēc starptautiskās statistikas datiem 20% zemes iedzīvotāju cieš no alerģiskiem rinītiem un ikviens pasaules iedzīvotājs vismaz vienu reizi mūžā ir sastapies ar ādas alerģiju – “ nātreni”.
Ļoti pieaudzis saslimšanu skaits ar alerģisko bronhiālo astmu. Bronhiālā astma ir viena no smagākajām alerģijas izpausmēm. Alerģiski cilvēki ar bažām gaida pavasari, kas mums atnes ne tikai silto, jauko saulīti un priecīgo pavasara zaļumu, bet arī polinozi vai tā saucamo “ siena drudzi” – alerģiju uz ziedputekšņiem. Ziedputekšņu alerģijas paveids jau sāk kļūt gandrīz masveidīgs, jo apmēram 20% pasaules iedzīvotāju pavasarī, sakarā ar polinozi izjūt diskomfortu.
Vai viss teiktais nozīmē, ka alerģiju nevar novērst? Nebūt nē! Mums tikai savlaicīgi jāparūpējas, lai izvairītos no papildus kontaktiem ar faktoriem, kuri izraisa alerģiju un priekšlaicīgi jāparūpējas par organisma aizsargreakciju stiprināšanu.
Visbiežāk ir sastopami 6 alerģiju veidi :
1. Respiratorā alerģija – to izsauc alergēni, kas atrodas gaisā (putekļi, putekšņi, augi, dzīvnieku blaugznas un spalvas, pelējuma sēņu sporas, mājas parazītu un ērču fragmenti u.c.)
2. Ādas alerģijas – to izsauc kontakts ar atsevišķiem metāliem, sadzīves ķīmiju un pārtikas produktiem. Ādas alerģijas spilgtākās izpausmes ir alerģiski dermatīti, atipiskais dermatīts (eksudatīvā diatēze), nātrene. Alergēni alerģiskas reakcijas var izsaukt ne tikai kontakta ceļā, bet arī tām nokļūstot organismā caur gremošanas traktu.
3. Pārtikas alerģija – rodas lietojot pārtikā atsevišķus pārtikas produktus vai arī no tiem pagatavotus ēdienus. Sūdzības – simptomi var būt ļoti dažādi – sākot no nelabas dūšas un vemšanas, sāpēm vēderā un pat caurejas, nātrenes, Kvinkes tūskas, ekzēmas, astmas lēkmēm un nātrenes. Visbiežāk pārtikas alergēni ir zemenes, citruss, jūras veltes ( garneles, vēžveidīgie, zivis), olas baltums, govs piens, vistas gaļa u.c.
4. Insektu izsaukta alerģija – tā rodas pie bišu, lapseņu, blusu, odu u.tt. kodumiem. Insektu koduma alerģija var izsaukt ne tikai koduma vietā – apsārtumu, niezi, tūsku, nātreni, bet arī vispārēju simtomātiku – galvas reiboņi un sāpes, vājumu, svīšanu, spazmas vēderā, elpas trūkumu, balsenes tūsku, pat līdz anafilaktiskajam šokam.
5. Medikamentozā alerģija – visbiežāk novērota lietojot antibiotikas un sulfanilamīdus, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, analģētiķus, salicilātus, hormonus (insulīnu), no seruma iegūtos preparātus – albumīnus un gammaglobulīnus, kā arī vitamīnus. Arī medikamentozās alerģijas var būt ļoti dažādas – no vieglas niezes un nātrenes līdz pat elpas trūkuma lēkmēm, iekšējo orgānu bojājumiem ( sirds, nieres, aknas) un anfilaktisko šoku.
6. Infekciozā alerģija – daudziem cilvēkiem bronhos dzīvo Neiseriaccae dzimtas mikrobi, kas veselam cilvēkam neizraisa nekādas problēmas, bet slimam var izsaukt alerģiju.