Par ēšanu tāpat, kā citām dzīves baudām, ar kurām gadās pārspīlēt, ir dažādi pieņēmumi. Viens no tiem, ka regulāri neēdot nekas jau nenotiks, gan jau kuņģis „sapratīs”, ka nebija laika paēst. Katram ir nedaudz atšķirīgi bio ritmi un “nav obligāti jāēd pēc pulksteņa”, bet jāēd ir regulāri.

Parasti organisms pats dod ziņu, kad tam nepieciešama barība. Veselam cilvēkam, kuram nav gremošanas problēmu, izlaižot kādu ēdienreizi, nekas ļauns nenotiks. Tomēr tuvojoties ierastajam maltītes laikam, veidojas kuņģa sula un, ieraugot ēdienu, izdalās siekalas. Tāpēc labāk ar kaut ko pamieloties. Apēst kaut vai ābolu. Citādi kuņģī var izdalīties vairāk sālskābes nekā vajadzīgs, jo īpaši tiem, kam ir nosliece uz slimībām, kas saistītas ar tās pastiprinātu izdalīšanos (atviļņa slimība, dispepsija, čūla).

Ja pēc maltītes ir atraugas, tas norāda, ka ieēsts par daudz. Atraugas veicina arī ātra ēšana un sarunāšanās maltītes laikā, jo līdz ar ēdienu tiek norīts gaiss, un tas tiek dzīts laukā. Ir tāds pieņēmums, ka vēders burkšķ, kad gribas ēst. Nav tiesa. Troksnis zarnās visbiežāk rodas pēc maltītes, kad tajās pārvietojas to saturs un gāzes. Vēdera rūkšana raksturīga kairinātu zarnu sindroma gadījumā. Parasti tas nav nekas bīstams.

Ja maltīti notiesājam krietni ātrāk nekā 20 min., pastāv pārēšanās risks, jo sāta sajūta tik ātri nerodas. Lai nepārēstos, ēšanas reizes jāplāno vienmērīgi dienas laikā, paredzot trīs galvenās maltītes un divas uzkodas (svaigi spiesta sula, augļi, rieksti, jogurts – kas katram tīk). Tas nodrošina enerģijas daudzumu, kas nepieciešams pamata ēdienreižu starplaikā, lai nerastos bada sajūta un galvenajā ēdienreizē neapēstu par daudz. Šāds ēšanas režīms ir organismam fizioloģiski saudzējošāks, rosina vienmērīgu endokrīnās sistēmas darbību un uzturvielu pilnīgāku uzsūkšanos. Galvenais – pēc ēšanas jājūtas komfortabli.

Tas, kurš ēd tikai vienreiz dienā, sāta sajūtu panāks tikai pēc pārēšanās. Tāpēc vēlams ēst biežāk, bet mazāk vienā reizē. Mūsu saspringtajā laikā cilvēki neieklausās savā organismā, daudz strādā un kā vienīgo ēdienreizi izvēlas vakaru. Tā atkal ir kļūda. No rīta vielmaiņa ir ātrāka, bet vakarā, aizejot gulēt tā palēninās. Ja ēd vienu vai divas reizes dienā, un lielāko daļu uztura uzņem vakarā pirms gulēt iešanas, iegūtā enerģija netiek izlietota fiziskā vai garīgā aktivitātē, bet gan aiziet rezervēs. Ja vakarā pieēst pilns vēders un uzturs ir kalorijām bagāts, kuņģis iztukšojas lēnām, apēstais zarnās nonāk pakāpeniski, mazām porcijām. Guļot neiztukšotais kuņģis spiež uz diafragmu un var rasties atvilnis. Kuņģa saturs nonāk barības vadā, un tas tiek kairināts, tāpēc ir dedzināšanas sajūta, nakts vai rīta klepus, slikta dūša. Sliktās pašsajūtas iemesls var būt gan tas ko ēdam, gan ēšanas režīms – kā un kad ēdam. Tāpēc pēdējo maltīti ieteicams ieturēt divas trīs stundas pirms miega. Fizioloģiski labāk un veselīgāk ir ēst biežāk un mazām porcijām.

Gremošanas procesā iesaistīts ne tikai kuņģis, bet arī aizkuņģa dziedzeris, žultspūslis, 12-pirkstu zarna. Tie visi izdala fermentus, lai fizioloģiski un mehāniski sagremotu un uzsūktu uzturu. Ja vienā reizē apēd pārāk daudz, nepietiek siekalu un gremošanas sulu ēdiena pārstrādei. Rezultāts – nepietiekami sasmalcināts, ar siekalām pienācīgi nesamitrinātas uzturvielas pārāk ātri nonāk kuņģī, tur labi nesajaucas ar sālsskābi, jo ēdiena par daudz, īsti nesajaucas ar aizkuņģa dziedzera sulu un zarnu sulām. Tāpēc rodas funkcionāli traucējumi un diskomforts, vēdera pūšanās, sāpes vēderā slikta dūša.

Lielākā daļa cilvēku uzskata, ja sevi pārmēru ierobežošu ēšanā, nav nekāda prieka dzīvot. Līdz ar to izvēlas treknu, kalorijām bagātu uzturu. Latvijā iecienīts trekns piens, krējums un sviests tiek patērēts pa labi un kreisi ik dienu. Krējumu ēd ar karotēm! Jo neapzinās, ko tas izraisa organismā. Mēs domājam, ka ar fizisku slodzi sadedzināsim vairāk kaloriju. Jā, kustoties svars tā neaug, taču ar ēdienu uzņemtie tauki tāpat cirkulē asinīs un izgulsnējas asinsvados, bojājot tos, neatkarīgi no tā, vai treknu ēdušais smagi strādā un kalorijas sadedzina, vai sakrāj liekajā svarā. Gadu simteņiem cilvēki ēduši, ko gribējuši, tomēr simtiem gadu tādu hamburgeru nav bijis. Agrāk ļaudis neēda tik daudz. Treknās maltītes par ikdienu kļuvušas tagad. Atteikties no tām ir grūti, jo garšo. Gribas sevi palutināt, domā nav vērts sev ko liegt, lai dzīvotu dažus gadus ilgāk, jo tāpat dzīvē iepriecinājumu maz. Tā domā daudzi un slimību draudus uz sevi neattiecina – no treknuma mirst citi. Jāpadomā arī par ēstuvēm, tur viss peld karstos, vārītos taukos – kotletes, zivis, kartupeļi, viss pamatīgi izcepts, tauki čurkst, burbuļo visapkārt. Un tas viss labi garšo. Milzu restorāns cilvēkiem pārpildīts, visi sēž un ēd kārtīgi saceptus kartupeļus. Vienīgais risinājums – izglītoties un sevi pieradināt dzīvot veselīgāk, jo mazāk ēd, mazāk sev kaitē, jo ilgāk dzīvo. Cilvēks var atradināties no pārmērīgas ēšanas, taču vajag labu motivāciju un stingru raksturu.

Viena no mūsu gadsimta cilvēku nelaimēm skābju un sārmu attiecība. Mēs esam pārāk skābi. Tāpēc, ka stress skābina organismu, un lietojam tādus produktus, kā kafiju, šokolādi, alkoholu. Bet visi dārzeņi, graudaugi veicina sārmainu vidi. Ikvienam vajag izmantot Latvijas zaļumus, ogas, augļus, dārzeņus, un ēst cik vien var. Tos nav iespējams pārēsties. Diemžēl ar vien vairāk ļaužu pāriet uz pusfabrikātiem – lielveikalā var nopirkt pat vārītus kartupeļus. Diez vai tajos vairs būs kāda vērtība.

Nevaram būt optimisti, ja nav vesels zarnu trakts, – jo zarnās rodas šūnas, kas spēj radīt imunoloģiski aktīvas vielas, kas iznīcina vīrusus un baktērijas. Viss, kas nonāk vēderā, skar imunitāti. Lietojot uzturu, kurā nav organismam labvēlīgo baktēriju, bet ir tam kaitīgas vielas, šis process tiek traucēts, un imūnsistēmai rodas papildu darbs. Pārslodzi mūsu aizsarg sistēmai izraisa arī uzturs, ja tajā pārsvarā produkti, kas veicina organisma iekšējās vides pieskābināšanos. Tad visa enerģija tiek tērēta liekā skābuma neitralizēšanai. Ja organismā ir skāba vide, cilvēks jūtas pastāvīgi noguris it kā bez iemesla, vieglāk ķeras visādas kaites. Tādēļ izvēlēsimies produktus ar labajām, probiotiskajām baktērijām – paniņas, kefīru, lakto, jogurtu, tīrkultūru. Savukārt, lai zarnās nekas lieki neaizkavētos, talkā jāņem divas slotas – šķidrums un šķiedrvielas. Tātad dzersim daudz ūdens un ēdīsim dārzeņus, augļus, rupju graudu maizi, un pilngraudu putru. Ziemas laikā nedrīkstētu aizmirst par gaļu, tajā ir mums tik ļoti nepieciešamais dzelzs. Vislabāk ēdienkartē iederēsies liesa liellopu gaļa. Ziemas ēdiens no vasaras maltītes atšķiras ar temperatūru. Silts un bagātīgi aizdarīts ar garšvielām, kas veicinās gremošanas sulu izdalīšanos, palīdzēs ēdienu pārstrādāt un labāk uzņemt visu veselīgo. Vissvarīgākais – lai ēdiens palīdz justies labāk un enerģiskāk. Ja pēc pusdienām vai vakariņām velk uz miegu, ja kuņģī sāk spiest un dedzināt, nekāds optimisms neradīsies.

Un, protams, kafija – Jums garšo. Apnikuši atgādinājumi, ka kofeīns organismam zog enerģiju, minerālvielas, vitamīnus, tad dzeriet to, bet varbūt no mazākas krūzītes. Un atcerieties – uz vienu tasīti kafijas jāizmalko divtik daudz ūdens. Ja ūdenī peldēs citrona šķēle, mazināsiet arī organisma pieskābinošo, tāpēc veselību gandējošo iedarbību, par ko kafiju vaino pamatoti.

Domāsim veselīgi, ēdīsim veselīgi un dzīvosim veselīgi. Lai tas mums visiem izdodas.