kungisMums nepatīk ciešanas, bet vai mēs paši sev ikdienā nenodarām pāri? Kā tavs kuņģis jūtās, kad tam ar pārslodzi jāpārstrādā treknas mērces, eļļainie frī-kartupeļi, čipši, panētās karbonādes? Gan jau tas tiks galā, tu nodomā, bet vai tavs asins sastāvs no tā uzlabojas? Vai šāda pārtika uzlabo  zarnu trakta mikrofloru un pārējo orgānu darbību? Dienu no dienas tā rada pārslodzi, novājina organismu un rada disfunkciju.

Ja vakarā mums ir vienīgā pilnvērtīgā maltītes reize, tad no tā ļoti cieš mūsu kuņģis. Šāda pārtika bieži vien nonāk rezervēs, jo iegūtā enerģija netiek izlietota aktivitātēs. Šodien mēs ļoti bieži izvēlamies treknu, kalorijām bagātu uzturu – pienu ar 3,5% tauku saturu, krējumu un sviestu. Mēs neapzināmies, ko tas nodara organismam – notiek pārslodze iekšējiem orgāniem, kas tādējādi nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas un, soli pa solim, izraisās nopietnas saslimšanas. Kustoties svara pieauguma temps ir mazāks, taču ar ēdienu uzņemtie tauki tāpat cirkulē asinīs un izgulsnējas asinsvados, bojājot tos, neatkarīgi vai cilvēks  smagi strādā un kalorijas sadedzina, vai sakrāj liekajā svarā.

Nepareiza ēšana nodara kaitējumu mūsu kuņģim un tam seko veselības traucējumi. Cerēt, ka mani neskars saslimšanas, kuras izraisa nepareiza ēšana – gastrīts, kuņģa čūla, cukura diabēts…… , ir muļķīgi, jo nav svarīgi vai tu esi slaids vai korpulents – nepareiza ēšana ietekmē visu iekšējo orgānu funkcijas, jo iekšējie orgāni ir saistīti – kuņģis, aizkuņģa dziedzeris, aknas…

Ieklausies, tavs kuņģis vēlās saņemt nepieciešamo un pilnvērtīgi veikt savas funkcijas!

Cilvēkam, kuram nav veselības problēmu, ja tiks izlaista kāda ēdienreize, uzreiz nepasliktināsies veselības stāvoklis. Bet tas nedrīkst notikt regulāri, jo tuvojoties ierastajam ēšanas laikam veidojas kuņģa sula un izdalās siekalas. Šādās reizēs ir nepieciešama kaut maza, bet veselīga uzkoda, lai neitralizētu kuņģa sulas daudzumu,  jo īpaši tiem, kam ir nosliece uz slimībām, kas saistītas ar tās pastiprinātu izdalīšanos (atviļņa slimība, dispepsija, čūla).

Ēšanas reizēm jābūt vienmērīgi izplānotām dienas laikā – trīs galvenās maltītes un divas uzkodas (jogurts, svaigi spiesta sula, augļi, rieksti – kas katram tīk). Fizioloģiski labāk un veselīgāk ir ēst biežāk un mazām porcijām. Laba veselība un gara, pilnvērtīga dzīve prasa izglītošanos, ēst kvalitatīvu, sabalansētu pārtiku un fiziskās aktivitātes.

Izvēlies produktus ar labajām, probiotiskajām baktērijām – paniņas, kefīru, lakto, jogurtu, tīrkultūru. Savukārt, lai zarnās nekas lieki neaizkavētos, talkā jāņem divas “slotas” – šķidrums un šķiedrvielas. Tātad dzersim daudz ūdens un ēdīsim dārzeņus, augļus, rupju graudu maizi, un pilngraudu putru. Ziemas laikā nedrīkstētu aizmirst par gaļu, tajā ir mums tik ļoti nepieciešamais dzelzs. Vislabāk ēdienkartē iederēsies liesa liellopu gaļa. Vissvarīgākais – lai ēdiens palīdz justies labāk un enerģiskāk. Ja pēc pusdienām vai vakariņām velk uz miegu, ja kuņģī sāk spiest un dedzināt, nekāds optimisms neradīsies.

Un atcerieties – uz vienu tasīti kafijas jāizmalko divtik daudz ūdens, jo kafija izvada šķidrumu un veicina skābas vides veidošanos organismā. Ūdenim var pielikt citrona šķēli, tā regulēs skābju sārmu līmeni.

Domāsim veselīgi, ēdīsim veselīgi un dzīvosim veselīgi.

Lai tas mums visiem izdodas!